Atskats uz 10.05.2024. pirmo publisko LANĪDA valdes sēdi!

Dalīties:


Atskats uz 10.05.2024. pirmo publisko LANĪDA valdes sēdi!

Iepazīstinām ar atskatu uz 10.05.2024. pirmo publisko (atklāto) un paplašināto LANĪDA valdes sēdi!

 

Valdes sēdes darba kārtība:

1) Darbība nozarē saskaņā ar Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku likumu.

2) Jauno biedru piesaistes stratēģija 2024. gadā

 

Valdes sēdē piedalās :

– Aigars Šmits, LANĪDA valdes priekšsēdētājs

– Edgars Šīns, LANĪDA valdes loceklis

– Vestards Rozenbergs, LANĪDA valdes loceklis

– Līga Plaude, LANĪDA valdes locekle

– Sandra Rasnača, izpilddirektore

– Olavs Cers, zvērināts advokāts

 

1) Darbība nozarē saskaņā ar Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku likumu.

 

Aigars Šmits par Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku likumu

(turpmāk – likums):

 

Šis likums ir stājies spēkā, bet nu tādas pamatīgas zināšanas par šo likumu, diskusijas, kā to piemērot ikdienā, saprast, un, kā visiem veidot vienādu izpratni par šo likumu, nav bijušas. Mums šī likuma ietvaros ir jāanketē klienti, mēs zaudējam iespējas konkurēt ar citiem un tad mēs strādājam tādā savā izpratnē, lai mēs nezaudētu konkurences cīņā. Tāpēc ir svarīga šī diskusija un mums ir nozīmīgi iekšēji saprast, kāpēc likuma īstenošana ir nepieciešama. Viens, mums ir likums, otrs, mēs paši redzam, ka ir iespēja interpretēt, ka reklamēšana jau nav darījums, tai pašā laikā mēs redzam, ka mēs zaudējam konkurences cīņā ar jebkuru aģentu, kas izdomā, ka viņš var neanketēt klientu, ka viņš var uzsākt reklamēšanu bez līguma. Ja mēs iekšēji savā asociācijā to teorētiski pieļaujam, tad savā ziņā šis likums nedarbojas.

 

Olavs Cers:

Likuma 8., 9. punkts norāda, ka starpniecības pakalpojuma līgumu ir jāslēdz rakstveidā. Ir pavisam skaidrs, ka līgums jāslēdz rakstveidā, bet tiešā norma nepasaka, kurā brīdī tas ir jādara, līdz ar to, mums pašiem ir jāinterpretē, kurā mirklī starpniecības pakalpojuma līgums ir slēdzams. Līgums ir slēdzams pirms pakalpojums tiek sniegts klientam. Uz to, piemēram, norāda likuma 1. panta 2. daļa, kur ir definēts, kas tad īsti ir pakalpojumi. Un, kā pirmais pakalpojums (starpnieku pakalpojums) – nekustamā īpašuma darījuma izteikšana, un, tātad, darījuma izteikšana, ko jūs dēvejat par reklāmu, sludinājuma izplatīšanu, pārdošanu utml., tas jau skaitās pakalpojums, un ir gluži loģiski, ka, ja tas ir starpniecības pakalpojuma līgums, tad tam ir jābūt slēgtam pirms pakalpojuma sniegšanas.

 

Tas, ko uzsvēra zvērinātais advokāts Olavs Cers, ka starpniekiem šis likums ir jāizmanto savā labā: Apturēt nereģistrēto starpnieku darbību. Šo nav iespējams mainīt pāris mēnešu laikā, tomēr tas ir izdarāms pāris gadu laikā. Likums ļauj, mums kā reģistrēto starpnieku asociācijai, vērsties pie visām valsts iestādēm, sniegt viedokli, par to, kā varētu cīnīties pret šiem nereģistrētajiem starpniekiem. Tādā veidā asociācija paplašina savu tirgus daļu, liekot klientiem vērsties pie oficiāliem starpniekiem.

 

Rakstveida līgums, starp klientu un starpnieku ir arī uzskatāms, ja tas ir parakstīts ar :

– Rakstisks paraksts;

– Elektronisks paraksts;

– Īksķitis komunikācijas platformā Whatsapp. Ja starpnieks uzraksta, ka es pārdodu tavu īpašumu, par tik un tik, tādā un tādā termiņā un, ja klients atbild ar ikšķīti, tad tas arī ir uzskatāms par slēgtu starpnieka līgumu.

 

Skatoties no juridiskā viedokļa un nekustamā īpašuma nozares puses, tad protams, ir iespējams mutiski vienoties, tomēr klienti izvēlās izmantot līgumus tikai tad, kad gatavojas sniegt sūdzību vai tiesāties. Un, ļoti grūti ir pierādīt to, kas ir darīts un apstiprināts mutiskas vienošanās laikā, jo iznāk situācija, ka vārds pret vārdu, un kuram tagad ticēs.

 

Klientu anketēšanā pats klients var būt iesaistīts minimāli, ja :

– klients strādā algotu darbu, prasa bankā aizdevumu nekustamā īpašuma iegādē, tad tā būs vienkāršotā pārbaude;

– uzņēmējs, kas vēlas iegādāties īpašumu, tad tā būs vidējā klienta pārbaude;

– ārvalstu juridiskā persona, kas vēlas iegādāties nekustamo īpašumu, tad tā būs sarežģītā pārbaude.

 

Ar starpniecību drīkst nodarboties tikai tie starpnieki, kas ir reģistrēti Ekonomikas ministrijas uzturētajā nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā. Šis izriet no likuma 3. panta 1. daļas, ka likums attiecas uz visām privātpersonām, kuras vēlas sniegt vai sniedz starpniecības pakalpojumus.

 

Tomēr sēdes laikā izskanēja bažas, ka starpnieku likums darbojas tikai uz tiem, kuri ir reģistrā, bet ne uz tiem, kuri darbojas kā nereģistrēti starpnieki. Šajā gadījumā, likums ir organizēts un veidots pareizi, tikai uz nepareizo pusi. Kāpēc nepareizo? Jo valsts iestādes, var pārbaudīt tikai tos starpniekus, to dokumentāciju – atskaites, anketas, konta izrakstus, kuri ir reģistrēti reģistrā. Valsts iestādes nevar pārbaudīt tos, par kuriem tās nezina neko – ne par naudas līdzekļu iegūšanas veidu, atskaitēm un citiem nozīmīgiem dokumentiem.

 

Starpniekiem ir svarīgi veikt visus likumā noteiktos nosacījumus/prasības, tādā veidā, tie skaidri norāda, ka darbojas profesionāli, atbildīgi, caurspīdīgi, korekti. Ļoti līdzīgi, kā tagad LANĪDA strādā ar savu kampaņu #DARĪJUMPRATĪBA, kuras mērķis ir izglītot sabiedrību par ēnu ekonomikas jautājumiem, tāpat arī nekustamo īpašumu starpniekiem ir jāievēro starpnieku likums. Tādā veidā, nekustamo īpašumu starpnieki parādīs, ka darbojas pēc labās prakses principa un profesionāli.

 

Sapulces laikā izskanējušie ierosinājumi :

– Sadarboties ar FID – Finanšu izlūkošanas dienestu,

– Raidījums ,, Aizliegtais paņēmiens’’.

 

Asociācija turpinās kampaņu #DARĪJUMPRATĪBA, lai izglītotu aģentus un iedzīvotājus par pienākumu slēgt Starpniecības pakalpojumu līgumus, ka arī sadarbībā ar valsts institūcijām, meklēs arvien jaunas iespējas, kā sakārtot nozari.

 

2) Jauno biedru piesaistes stratēģija 2024. gadā

 

Valdes sēdes noslēgumā LANĪDA izpilddirektore Sandra Rasnača prezentēja jauno biedru piesaistes stratēģiju 2024, kurā tika prezentēti LANĪDAS stratēģiskie mērķi 2030, prioritātes 2024./2025. gadam, virzienus saistībā ar jaunu biedru piesaisti.

Tika nolemts par esošo biedru labumu grozu paplašinājumu, kas stājas spēkā ar 2024. gada 1. jūniju un noslēdzas 1. decembrī. Labumu grozs pašlaik darbosies testa režīmā. Prezentācija ŠEIT

 

Atgriezties