Nekustamā īpašuma tirgus profesionāļi: aģentu loma mainīsies, bet profesija neizzudīs

Viena no digitalizācijas riska visvairāk skartajām nozarēm ir arī nekustamo īpašumu (NĪ) joma, un 97% nekustamo īpašumu aģentu darbvietu pakļautas augstam automatizācijas riskam, prognozē domnīca Certus „Latvija 2022. Globālie satricinājumi. Latvijas izaicinājumi”, izpētot automatizācijas riskus attiecībā uz nozarēm un darbvietām, kurā izmantota atsauce uz Frey Osborne veikto pētījumu. 
Latvijas NĪ jomas profesionāļiem dalās domas par tik skarbām prognozēm un to, vai tehnoloģiskais progress profesiju skars tik jūtami, tomēr ir pārliecināti par NĪ aģenta profesijas nākotni: šī profesija pavisam neizzudīs, tikai transformēsies, jo cilvēciskais faktors kā profesijas pievienotā vērtība, būs nepieciešams vēl ilgu laiku.

Arvien vairāk starptautisko ekspertu pēta tehnoloģiju ietekmes radītos riskus uz dažādām tautsaimniecības jomām, tā, piemēram,kādā citā starptautiskajā pētījumā tiek atzīts, ka ļoti daudzi amati un darbvietas ir pakļautas automatizācijas riskam un var pat izzust, tomēr augstas kvalifikācijas darbs ir samērā izturīgs pret datorizāciju. (Avots: Citi GPS pētījums „Technology at Work v2.0: The Future Is Not What It Used To Be”).

Jaunās tehnoloģijas, kas veic darbu ātrāk un efektīvāk - tā jau ir ikdiena. Tehnoloģijas, roboti, kas pilnībā aizvieto cilvēkus un kuru dēļ izzūd daļa darbavietu, tiek plaši apspriesti gan Latvijā, ganārzemēs. Iespējams, ka visspilgtāk to ilustrē straujais pašapkalpošanās kasu skaita pieaugums Latvijaslielveikalos, pētījumā raksta Certus, norādot: ņemot vērā sociālos, ekonomiskos, juridiskos un citus ierobežojumus, šobrīd pieejamo automatizācijas tehnoloģiju pilnīga pielāgošana var ilgt līdz 2055. gadam. Atšķirīgo darbaspēkaizmaksu dēļ automatizācija vispirms notiks ekonomiski visattīstītākajās valstīs, kas nozīmē, ka Latvijai būs laiks pielāgoties.

Kā automatizācija un tehnoloģijas ietekmēs NĪ aģentu darbu, cik daudz un kādi darbi varētu tikt automatizēti un kuri ir aģenta pienākumi, kurus nevar pakļaut pilnīgai tehnoloģiju ietekmei, komentēja Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācijas LANĪDA biedri.

SIA „Latio vērtētāji un konsultanti Vidzemē” valdes priekšsēdētājs Jānis Biernis domā, ka tik liels – 97% ietekmēto NĪ darbvietu skaits – ir pārāk skarba prognoze, jo „cilvēciskais faktors un profesionalitāte vienmēr būs svarīga”. „Protams, standartizētus pakalpojumus var nodot tehnoloģijām, bet īpašuma iegāde – tas nav tas pats, kā pirkt televizoru internetā. Arī standarta, tipveida NĪ darījumā varētu tikt piedzīvotas izmaiņas, kad cilvēciskais faktors vairs nebūs tik svarīgs, bet tas ir pie viena nosacījuma: ja tirgus ir stabils un prognozējams. Ja kādreiz NĪ tirgus cikls bija 25 gadi, tagad tas ir apmēram 7 gadi, un kāpuma un krituma brīžos ir nepieciešams profesionālis, kas palīdz. Jo pieredzi nevar nekur pārnest, un katrs no mums šo skolu ir izgājis. Kā saka: laba skola maksā naudu,” par to, kāpēc arī nākotnē klienti algos NĪ profesionāļus, saka J. Biernis.

Kristīne Dubane, „Ober Haus” dzīvojamo platību nodaļas vadītāja, var piekrist globālo pētījumu datiem, jo „viss, kas pasaules mērogā notiek, agrāk vai vēlāk atnāk arī pie mums”.

„Arī nekustamā īpašuma nozarē ienāk jaunās tehnoloģijas un to ietekme būs jūtama arvien vairāk. Mainās paaudzes un to paradumi, un jaunā paaudze - 20gadnieki, kas pavisam drīz būs mūsu pamatklienti, jau šobrīd daudz lietu paveic datorā. Tāpēc var droši prognozēt, ka šī paaudze savus īpašumus vispirms izvēlēsies interneta vidē, apmeklējot virtuālās tūres, un tikai tad klātienē skatīs izvēlēto īpašumu.

Jau redzams, kā mainījusies, piemēram, dokumentu noformēšana un aprite pēdējo 10-15 gadu laikā: vairs nav jāsēž rindā Valsts Zemes dienestā vai Zemesgrāmatā, lai klātienē iesniegtu vai pieprasītu dokumentus, tagad to var paveikt digitāli. Tas nozīmē, ka papīru aprite, kad cilvēki pašrocīgi kaut kur nesa dokumentus, pakāpeniski izzūd,” saka K. Dubane. Viņa uzskata, ka joprojām paliks aktuālas tās darbības, kur nepieciešams cilvēciskais faktors un plaša zināšanu, profesionālo iemaņu loma, jo klientu cilvēciskās sajūtas, emocijas un domas roboti tomēr nespēs nolasīt. „Aģenti būs nepieciešami, lai klientam klātienē parādītu īpašumu, izstāstītu par to, saprastu klienta noskaņojumu un vēlmes. Arī darījumu noformēšana tiks uzticēta profesionāļiem. Aģentiem būs jāmāk palīdzēt klientam. Turpmāk būs nepieciešams plašs redzesloks un tvēriens, tas vairs nevarēs būt speciālists vienā jomā, kā arī būs jābūt ļoti erudītam IT lietās,” domā speciāliste. Viņa tomēr nedomā, ka 97%  NĪ nekustamo īpašumu aģentu darbvietu izzudīs tuvākajā nākotnē un arī pat ne pēc 10, 20 gadiem, jo „līdz tādām fantastiskām ainām, kuras redzam filmās, kad visus darbus veic roboti un visi pārvietojas kosmiskos kuģos, mums vēl tāls ceļš ejams”.

Aigars Zariņš, „Balsts” valdes priekšsēdētājs, piekrīt pētījuma prognozēm. „Neviens no mūsu jomas profesionāļiem neteiks: „Mana profesija drīz izmirs”, pamatojot, ka cilvēkam allaž vajadzēs kādu, ar ko aprunāties. Ja paskatāmies uz jauno paaudzi, redzam, ka viņi labprātāk čato internetā, nevis runā klātienē. Tas liecina, ka mainās komunikācijas forma. ASV, kur NĪ aģenta profesija ir ļoti populāra un neviens darījums nenotiek bez tā, uzskata, ka pēc 10 gadiem šī profesija var izzust pavisam. Mūsu dzīvē ienāk tehnoloģijas un uzņēmumi nevar sniegt pakalpojumus par ļoti zemām komisijas maksām, jo tad bizness būs nerentabls. Arī Latvijā standarta darījumos aģenta loma palikusi mazāka: klienti paši atrod īpašumu internetā, bez rindas pie notāra noformē dokumentus utt. Protams, būs kādi specifiski objekti, kā, piemēram, komercobjekti vai luksus īpašumi, kad aģenta pakalpojums būs vajadzīgs, tāpat kā mums vajadzīgs labs frizieris vai drēbnieks,” stāsta A. Zariņš. Viņš kā piemēru tehnoloģiju attīstībai min ASV, kur esot automatizētas juridiskās konsultācijas, kad uz klientu jautājumiem atbild roboti, kas sniedzot pat 90 % precizitāti, kamēr cilvēks fiziskajā konsultācijā spējot sniegt tikai 75% precīzu atbildi. „Nākotnē cilvēkam būs jātaisa virtuālās tūres, būs klātienes konsultācijas, bet viss pārējais varēs notikt elektroniski. Redzot, kā tagad attīstās finansu joma, izskatās, ka arī kredītu varēs saņemt ļoti ātri, piesakoties elektroniski. Tas nozīmē, ka pavisam drīz, atrodoties īpašumā, varēsiet to uzreiz iegādāties, parakstīt pirkuma līgumu ar elektronisko parakstu, un aģentam atliks jums tikai nodot atslēgas. Tehnoloģijas palielinās biznesa ātrumu un sekmēs informācijas pieejamību,” domā viņš.

Savukārt Konstantīns Ķiuka, kas 2017. gadā ieguva pirmo vietu konkursā „Gada aģents”, nedomā, ka paredzams 97% NĪ aģentu darbvietu samazinājums, turklāt jau 2022. gadā. „Tamlīdzīgas prognozes veidojas no darba specifikas nezināšanas. Pat ja pieļauj, ka tāds cipars tiks sasniegts, tad domāju ne ātrāk kā pēc 20 gadiem, kad notiks paaudžu maiņa, un tas notiks utopiskā, sapņu pasaulē, kur likumdošana ir ideāli sakārtota, darījumi ir bez jebkādiem zemūdens akmeņiem un riskiem, kad mēs visi būsim ļoti veikli datoru lietotāji, viss būs pārskatāms, uzticams un tiešsaistē, valstī, kur ir strauja ekonomiskā attīstība kopā ar lielu nekustamo īpašumu deficītu, līdz ar to cilvēki būs gatavi pirkt vai īrēt īpašumu ātri caur internetu, savādāk nepaspēsi,” pārdomās dalās speciālists. Diemžēl mums visiem, un par laimi NĪ aģentiem, Latvijā neesot šādu ideālo apstākļu un visdrīzāk tik progresīvi mēs nebūsim vēl ļoti ilgi, domā viņš. „Pašlaik ir un vēl kādu laiku paliks daudz nenoteiktību, kurās aģents var sniegt augsto pievienoto vērtību un labumu nekustamo īpašumu pārdošanas un īres/nomas procesā, bet ir skaidrs, ka kaut kad nākotnē internetā varēs nopirkt nekustamo īpašumu un tādu pirkumu skaits lēnām pieaugs. Tuvākajā laikā automatizācija noteikti notiks, turpinoties ekonomiskajai izaugsmei un palielinoties kvalificēta darbaspēka trūkumam. Banku kreditēšanā automatizācija jau notiek un process paātrinās. Virtuālās tūres arī parādās. Uzskatu, ka NĪ pārdošanas procesā automatizācija skars vērtēšanu un juridiskās lietas: līgumu parakstīšanu, reģistrēšanu, bet tas notiks, pirmkārt, standarta situācijās, piemēram, Hruščova tipa 2 istabu dzīvokļa pārdošana Iļģuciemā bez jebkādiem apgrūtinājumiem. Pēc pieredzes zinu, ka tādu „ideālo un vieglo darījumu” skaits nav liels. Noteikti to skaits palielināsies, bet ļoti pakāpeniski. Un arī, kā jau minēju, tas notiks tikai tad, kad atbilstoši tiks mainīta likumdošana. Tāpēc neticu futūristiskajam scenārijam tuvākajā desmitgadē,” saka K. Ķiuka. 

Jautāts par to, kādas NĪ aģenta funkcijas nevar aizvietot tehnoloģijas, K. Ķiuka saka: „Nekustamo īpašumu pārdošanā ir daudz nenoteiktību un, jo dārgāks ir īpašums, jo dārgāka ir šī nenoteiktība, un šajos gadījumos profesionāls aģents var klientam papildus palīdzēt nopelnīt vai ietaupīt summas, kas var būt mērāmas tūkstošos eiro. Galvenā funkcija, kas paliks aģentam, ir tieši pats pārdošanas process, kas nozīmē cilvēku patieso vajadzību un motīvu apzināšanu, īpašumu priekšrocību noteikšanu un to izcelšanu. Otrā funkcija - komunikācijas starpnieks starp dažāda tipa cilvēkiem, un trešā - risku novērtēšana un to novēršana sarežģītajā NĪ pārdošanas un izīrēšanas/iznomāšanas procesā. Līdzīgi kā lielākā daļa aģentu, jūtos drošs un pārliecināts par nākotni, kur redzu mūsu profesijas nepieciešamību vēl ilgu laiku.”

Šogad rudenī notikušajā Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forumā Rīgā, Kristaps Banga, Accenture Latvia Inovāciju vadītājs, pauda uzskatu: „Radot tehnoloģijas, mēs radām nākotni, bet tās tiek radītas cilvēkiem, kas tehnoloģijas lietos, un cilvēciskais faktors ir jāpatur prātā, tas ir visa procesa centrā. Tehnoloģiju izmantošana ļauj palielināt ātrumu. Un ātrums ir ļoti svarīgs mūsdienās, lai neatpaliktu no konkurentiem, kā arī, lai ekonomētu resursus.”

Asociācija LANĪDA, redzot šīs tēmas aktualitāti, 2018. gadā septembrī plāno organizēt konferenci PropTech* Riga, kas tiks veltīta jaunām tehnoloģijām nekustamo īpašumu sfērā un to ietekmi uz nozares attīstību nākotnē.

 * PropTech - Property Technologies – jauns pasaules līmeņa trends, kas pārstāv informācijas tehnoloģijas nekustamo īpašumu sfērā.

Papildus informācija:
Irina Sjarki,
LANĪDA izpilddirektore
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.
Tālr.: 67332034

Pēdējo reizi rediģētsCeturtdiena, 21 Decembris 2017 14:20
atpakaļ uz augšu