Eksperti: nekustamā īpašuma tirgum jākļūst elastīgākam, gatavam riskēt un spējīgam pielāgoties pārmaiņām.

Lai gan arvien vairāk saplūst darba un ikdienas dzīves robežas, tomēr arī nākotnē cilvēkiem būs svarīgs telpu funkcionālisms un dzīves kvalitāte un komforts, arvien lielāku nozīmi piešķirot ilgtspējīgiem risinājumiem, neatkarīgi no tā, vai telpas būs apaļas vai kantainas, vai tās būs lielākas vai mazākas, savukārt jaunās tehnoloģijas būtiski ietekmēs turpmāko nekustamo īpašumu tirgus attīstību. Tādu atziņu pauda eksperti Baltijasnekustamoīpašumu attīstītāju foruma diskusijā par to, kādi būs nekustamie īpašumi nākotnē un kas būs galvenais pārmaiņu virzītājspēks nozarē.

Pasaulē lielākā komercīpašumu pakalpojumu sniedzēja, konsultāciju un investīciju uzņēmuma CBRE vecākais direktorsJoerns Elkjaers-Holms (Joern Elkjaer-Holm), kurš Baltijas reģionā un Skandināvijas valstīs strādājis jau 15 gadus, teica: „Šajā reģionā es redzu lielas iespējas. Tas ir apbrīnojami, kā šajos 15 gados te viss ir mainījies, kā attīstījies.” Domājot par nākotni, viņš šajā reģionā strādājošajiem rekomendēja: domājiet par produkta lietotāju nevis tikai par to, kā izdot telpas birojiem vai pārdot mājokļus. Pagātnē svarīgs bijis telpu aizpildījums, tagad ir jākoncentrējas uz patērētāja vēlmēm, ieteica eksperts. Turklāt ilgtspējības (sustainability) jautājums kļūst arvien aktuālāks, un projektu attīstītājiem būs jāspēj klientiem piedāvāt ilgtspējīgus risinājumus. Eksperts sniedza vienu piemēru no Dānijas, kuru izvēlas tādi pasaules giganti kā Google, Apple, Facebook u.c. „Iemesls, kāpēc šīs kompānijas izvēlas Dāniju, ir sekojošs: pirmkārt, stabilas elektrības piegādes, kas ir ļoti nepieciešams datu centriem, kas ir ļoti lieli un jaudīgi, otrkārt, būtiska ir arī stabila politiskā sistēma, treškārt, iespēja iegūt un saražot t.s. brīvo enerģiju (ar to domājot atjaunojamās enerģijas resursus),” teica viņš. Arvien vairāk uzņēmumu vēlas koncentrēties savam pamatbiznesam, visu lieko funkciju izpildīšanu deleģējot ārpakalpojumiem, kas šī pieprasījuma dēļ piedzīvo izaugsmi. Tādēļ NĪ nozarei jākļūst daudz fleksiblākai, plastiskākai, gatavai riskiem un spējīgai pielāgoties jaunām pārmaiņām, kas ļaus tai izdzīvot un attīstīties, secināja eksperts.

Avi Karavani (Avi Karavani) General Investment Association NV īpašnieks (Beļģija), diskusijā atgādināja, ka NĪ bizness nav piecgades bizness, bet gan nozare, kurai, lai attīstītu veiksmīgus projektus, jādomā vismaz 15-20 gadu perspektīvā. Viņa pieredze liecinot, ka pašlaik pasaulē patērētājs un arī attīstītāji koncentrējas tikai uz ilgtspējīgiem risinājumiem: uzmanību pievēršot tam, lai nami būtu celti no labas kvalitātes materiāliem, lai tie būtu energoefektīvi, lai resursi būtu atjaunojami un „zaļi”, un, lai telpas sniegtu daudz lielāku komfortu.  „Es neredzu iemeslu domāt par kādu projektu attīstīšanu, ja tie nebūs ilgtspējīgi. Nākotnē māja var būt apaļa kā burbulis, ar logiem, vai kantaina, tomēr prasības pēc funkcionalitātes un komforta arī nākotnē nemazināsies, neraugoties uz to, ka jau pašlaik apjomi mazinās un, piemēram, mājokļu tirgū tiek pieprasītas maksimums 50-72 m² telpas.” teica viņš. 

Karolis Adlis (Karolis Adlis) W.P. Carey Inc. International Investments viceprezidents (Lielbritānija) pauda mazliet citādāku uzskatu, sakot, ka nevis NĪ nozare mainās, bet gan mainās citas industrijas un NĪ nozarei ir tam jāpielāgojas, kā galveno piemēru minot tirdzniecības nozari, kuru arvien vairāk ietekmē t.s. online tirdzniecība, kas arī maina prasības ne tikai pret tirdzniecības platībām, bet arī liek mainīties loģistikas nozarei un tās pieprasījumam pēc telpām. „Investori uztraucas, kas notiks nozarē tuvākajos divos gados. Uzskatu, ka ir jāspēj pielāgoties. Tieši telpu īrnieki ir tie, kas nosaka, kādas telpas ir pieprasītas, un mums būtu jāuztraucas par to, lai mūsu īrnieki ir laimīgi, jo tieši viņi izvēlas nākotnes īpašumus,” teica K. Adlis, iesakot projektu attīstītājiem jau plānošanas fāzē domāt nevis kā agrāk, bet - „pa jaunam”, t.i., domāt par ilgtspējīgiem risinājumiem. 

Jekaterina Kosmačeva, IWG Baltics reģionālā vadītāja (agrāk – Regus), atzina: lai gan atšķiras NĪ segmenti, „tomēr gala patērētājs būs tas, kas noteiks tirgus transformāciju. Mūsdienās ir jāspēj „noķert” patērētāja sajūtas un vēlmes: laikā, kad ikdienas un darba robežas saplūst. To mēs skaidri redzam pieprasījumā no klientiem, to pierāda arī neformālākas, brīvākas darba vides – Spaces – koncepcija, kas ir pavisam cits līmenis ofisu pakalpojumiem”. Forumā iepriekš J. Kosmačevas kolēģis no Norvēģijas Tomass Vīdens (Thomas Weeden), stāstīja, ka Spaces pašlaik jau ir atvērtas 40 vietās, līdz gada beigām to skaits tiks dubultots, bet nākamgad Spaces būs jau 250 vietās. J. Kosmačeva diskusijā informēja, ka „Spaces pēc pāris gadiem plānojam atvērt arī Baltijas valstīs: 2019. gadā Viļņā un Tallinā, pašlaik meklējam atbilstošas vietas arī Rīgā”. Izvēli pirmās Spaces atvērt kaimiņvalstu galvaspilsētās, viņa pamatoja ar to, ka tur ir ļoti attīstīta un pretimnākoša biznesa vide, daudz start-up, IT u.c. jomu nelieli uzņēmumi, kuriem varētu būt interese par šīm, jaunā koncepta, biroja telpām. „Šie uzņēmumi ir gatavi apmainīties idejām un interesējas par šādām koprades telpām. Tas gan nenozīmē, ka Spaces telpas neizvēlas arī lieli, globāli uzņēmumi, arī tādi giganti kā Google, Cisco u.c. izvēlas Spaces, ļaujot tiem strādāt inovatīvāk un radošāk,” teica J. Kosmačeva. Eksperte piekrita nākotnes tendencei, ka līdz 2030. gadam 30% no visiem birojiem pasaulē būšot t.s. elastīgie jeb mobili. Londonā šādu telpu jau esot 10 %, Oslo (Norvēģijā) – 0.5%., bet Baltijas valstīs šis skaitlis pašlaik ir pavisam niecīgs. „Tādēļ mēs redzam lielu perspektīvu,” teica viņa.

Gerts Jostovs (Gert Jostov), uzņēmuma Technopolis Ülemiste AS direktors, kas Tallinā vecā rūpniecības teritorijā attīstīta „pilsētu pilsētā” vairāk nekā 26 ha platībā – Ülemiste City un līdzīgas koncepcijas projektu arī Lietuvā, pauda uzskatu, ka transporta joma ir viena no pārmaiņu veicinātājām nozarē, kas ietekmē to, kā attīstās biroju un mājokļu tirgus. „Mums ir jābūt spējīgiem būt fleksibliem un jābūt vēlmei adaptēties jaunajai situācijai,” teica viņš. Eksperts diskusijā atzina, ka lēmums investēt Igaunijas un Lietuvas tirgū ir bijis grupas līmenī visveiksmīgākais: telpas ir piepildītas, tiek attīstītas jaunas, arvien lielāks uzsvars tiek likts uz t.s. co-working telpu attīstīšanu, un mērķis ir trīskāršot ieņēmumus no kvadrātmetra. „Redzam lielu potenciālu šajos divos tirgos, un ceram, ka arī Rīgā tāds būs,” teica G. Jostovs, piebilstot, ka, zinot statistikas datus par biroja telpu piesātinātību Baltijā uz vienu iedzīvotāju, šis skaitlis no Skandināvijas valstīm atpaliek pat četras līdz desmit reizēm, tādēļ eksperts tic Baltijas tirgus potenciālam nākotnē.

Lietuvas Nekustamo īpašumu attīstītāju asociācijas izpilddirektors Mindaugs Statulevičs (Mindaugas Statulevičius), akcentēja, ka jaunās tehnoloģijas ļoti spēcīgi ietekmē nekustamā īpašuma tirgu šodien, un to ietekme nemazināsies. Kā piemēru viņš minēja t.s.  internet of things (koncepciju, kas raksturo cilvēku ikdienas paradumus - ierīču, lietojumprogrammu savienošanu, paplašināto un virtuālo realitāti), kā arī atjaunojamo enerģiju, kas ir nostiprinājusi savas pozīcijas.  „Mūsu nozare, spējot adaptēties šīm pārmaiņām, var gūt labumu. Piemēram, mainīsies veids, kā tiek slēgti līgumi, mazināsies līdzšinējās darba funkcijas brokeriem, juristiem, notāriem u.c. iesaistītajiem, jo tiks uzlabots viss, kas kavē laiku. Šodien pats galvenais ir ātrums,” diskusijā izteicās viņš. 

Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija  LANĪDA un Starptautiskās nekustamo īpašumu federācijas pārstāvniecība Baltijā  – FIABCI Baltic septembra beigās organizēja Baltijas attīstītāju forumu „FIABCI Baltic Real Estate Development Forum”. Šī gada foruma galvenā tēma bija - nekustamā īpašuma nozares nākotne sākas jau šodien. Futuroloģijas jeb nākotnes tendenču izpētes eksperti un NĪ nozares profesionāļi sprieda par to, kāda tiek prognozēta nākotne, ņemot vērā tehnoloģiskās, ekonomiskās, sociālās u.c. veidu tendences un paredzot gaidāmos attīstības virzienus, tai skaitā - šobrīd vēl nepastāvošas tendences, un kā tas var skart un ietekmēt NĪ nozari. Baltijas nekustamo īpašumu attīstītāju forums Rīgā norisinājās jau trešo reizi, sniedzot iespēju izzināt ne tikai tuvējo kaimiņu pieredzi projektu attīstībā, bet arī gūt ieskatu pasaulē vadošajās tendencēs. 

Foruma programma: www.balticdevelopment.lv
Foruma spīkeru prezentācijas: šeit
Foruma foto: šeit 

Papildus informācija:
Irina Sjarki,
LANĪDA izpilddirektore
E-pasts: Šī e-pasta adrese ir aizsargāta no mēstuļu robotiem. Pārlūkprogrammai ir jābūt ieslēgtam JavaScript atbalstam, lai varētu to apskatīt.

Tālr.: 67332034

Pēdējo reizi rediģētsOtrdiena, 28 Novembris 2017 12:56
atpakaļ uz augšu